Tuvojoties Latvijas valsts svētku jubilejai, “Signāls” sparīgi gatavojās koncertam 18. novembrī. Domājot par koncerta repertuāru, mums šķita, ka valsts svētkos vajadzētu ieviest zināmu krāsainību, nospēlējot ko īsteni latvisku, jestru un omulīgu, tāpēc repertuārā iekļāvām arī skaņdarbus “Jūlei tas ir nieks” un “Bauskas krodziņu”. Par trešo skaņdarbu izvēlējāmies R. Paula “Kurzemi”. Pienākot valsts svētku dienai, ar svinīgām izjūtām devāmies uz koncertu. Pēc Valmieras domes priekšsēdētāja svinīgās uzrunas, skanīgajām koru dziesmām un dejotāju deju soļiem, skatītāju omu un svētku prieku vairojām arī mēs. Pēc skatītāju aplausiem un aktivitātes bija noprotams, ka repertuārs izvēlēts veiksmīgi, un koncerts tiem ir gājis pie sirds.

Klausītāji “Signālam” vienmēr bijuši kā atalgojums par paveikto darbu, kas gan drīzāk ir liels prieks nekā darbs, tāpēc paldies jums, mīļie klausītāji un atbalstītāji! Ar labām sajūtām par Latvijas dzimšanas dienu koncerts tika noslēgts. Un nu “Signāls” gatavo Ziemassvētku repertuāru. Tiekamies nākamajā koncertā!

*Autors- Lāsma Medne.

Kā jau ierasts, ap Valentīna dienas laiku Valmierā norisinās pašdarbnieku vakars – viens no gada gaidītākajiem notikumiem. Tā kā šoreiz šis vakars sanāca dienu pirms Visu Mīlētāju dienas – 13. februārī, – tas arī solījās būt dažādu interesantu priekšnesumu pilns, un arī “Signāls” nolēma pārsteigt gan publiku, gan sevi ar spilgtiem izvēlētiem skaņdarbiem un netradicionālu ārējo izskatu. Gan daiļā dzimuma pārstāves, gan kungi Valentīna dienas ietekmē uz koncertu sevi nedaudz “uzfrišināja”, izveidojot jaunas frizūras dažādās krāsās. “Signāla” vadītājs Mārtiņš pēkšņi bija kļuvis par sarkanmati, savukārt orķestranti bija tikuši gan pie zilām, melnbaltām un dažādām citām matu krāsām.
Esot spēcīgā Eirovīzijas gaisotnes iespaidā, diriģents Mārtiņš ķērās pie vijoles, neatpaliekot meistarībā no Aleksandra Ribaka, nedaudz piepalīdzot arī orķestrim. Kopā ar virtuozu “Signāls” izpildīja slaveno dziesmu “Fairytale”. Savus spēkus vijoļspēlē iemēģināja arī kultūras nama vadītāja Skaidrīte.
Vecajos labajos padomju laikos ļāva atgriezties “Signāla” izpildītais “Šurika maršs”. Bet tā kā publika koncertu sākumā vienmēr mēdz būt nedaudz stīva, “Signāls” nolēma to mainīt, liekot cilvēkiem izkustēties. Slavenā “YMCA” skaņdarba laikā ikvienam skatītājam bija iespēja ar rokām gaisā izveidot šos burtus un skaļi dziedāt līdzi: “Vaaai-em-sī-ei!”. Publika bija ļoti aktīva, un, skatoties uz šādu kustīgu roku mežu, bija pat nedaudz grūti koncentrēties uz spēlēšanu. Redzot šādu atsaucību un atzinību, bija liels prieks – paldies mūsu mīļajai publikai!
Koncertā piedalījās visi Valmieras pašdarbnieku kolektīvi, pierādot, ka tas, ko sauc par pašdarbību, ir lielisks spēks, un tas nekur nepazudīs. Pēc pasākuma sekoja balle, kurā “Signāls” izdejojās pēc sirds patikas, un deju zālē bija gan vecs, gan jauns.
Ar prieku gaidīsim nākamo Pašdarbnieku vakaru!

*Autors- Lāsma Medne.

Orķestra pirmais mēģinājums notika 1965. gada 13. maijā Valmieras gaļas kombināta ēdnīcā. Pirmais vadītājs — mežradznieks Anatolijs Stepanovs. 1968. gadā, apvienojoties ar kolhoza Kaugurieši pūtēju orķestri, par kolektīva vadītāju ievēlēja tā diriģentu — trompetistu Jāni Spalviņu (1925 — 1987). Vārdu kolektīvam izdomāja diriģenta sieva — skolotāja Dzidra Spalviņa. Par orķestra vizītkarti kļuva Gunāra Ordelovska maršs Valmierieši nāk. Pēc Jāņa Spalviņa orķestri vadīja trompetists (tagad biežāk saksofonists) Gunārs Geduševs, vēlāk viņš izveidoja savu kolektīvu — bigbendu Valmieras puikas. No 1992. gada Signāla vadītājs un trompetists tajā bija Jūlijs Cukurs. Bet sezonas atklāšanas mēģinājumā orķestri jau vadīja Mārtiņš Birnis — Signāla piektais diriģents. Jūlijs Cukurs 7. novembrī Signālā sāks jau 30. sezonu. Un ar smaidu piebilst: muzikantus taču laiž pensijā pēc 25 nospēlētiem gadiem… Bet viņš orķestrī spēlēs trompeti, kamēr būs patika, kamēr instruments skanēs. Pēc tam nekādus altiņus, neko, tad pietiks spēlēt. Jau vairākus gadus Jūlijs ar Mārtiņu runājis par orķestra vadības maiņu — kamēr viņš vairs nestrādā Valmieras mūzikas skolā, tur arī netop mūziķi Signālam. Tāpēc kolektīvs noveco, top mazāks. Jūlijs saka: viss noticis tā, kā tam jānotiek, Mārtiņš ir pietiekami jauns, enerģisks, arī jau pieredzējis mūziķis, viņam savs viedoklis, nedancos pēc kura katra stabules. Mārtiņš Birnis 13 gadus vadījis Dikļu skolas orķestri. No tā viņš tagad aizgājis, sāp, ka aizstājējs nav atradies. Divarpus gadus viņa mežrags skanējis arī orķestrī Rīga. Iegūts sertifikāts, lai mācītu citu metāla pūšamo instrumentu spēli.

Kaut gan Valmieras dome kultū­ras centra mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu vadītājus materiāli pabalstīt sākusi no oktobra, pūtēju orķestris “Sig­nāls” uz mēģinājumiem pulcējas jau no septem­bra vidus un šajā laikā paspējis muzicēt gan Simjūda gadatirgū, gan Skolotāju dienai veltītā sarīkojumā Valmie­ras 2. vidusskolā.

    

Par orķestra radošajām iecerēm jaunajā sezonā labprāt pastāstīja Signāla diriģents
MĀRTIŅŠ BIRNIS:

— Tā kā nākampavasar “Signālam” apritēs 45 gadu jubileja, jau jāsāk gatavoties šim notikumam.
Domāju, ka tāpat kā līdz šim to atzīmēsim ar koncertu kultūras centrā. Man ir dažas idejas, kas radušās, pārkravājoties no pagrabtelpām Rīgas ielā 50 uz Valmieras 2. vidusskolu, bet tās lai pagaidām nobriest un izkristalizējas.

Laikraksta “Liesma” publikāciju pilnu tekstu lasiet drukātajā versijā vai elektroniskajā versijā: www.news.lv

Kā ierasts, rudens sākums mūs sagaida ar Skolotāju dienu. Arī pūtēju orķestrim “Signāls” šī diena netika aizmirsta, un notika cītīga gatavošanās koncertam 7. septembrī skolā, kurā kā ierasts notiek mēģinājumi. Par to paldies jāsaka Jevgēņijam, kurš noorganizēja to, ka būs šāds pasākums. “Signāla” rindas kuplina dažāda gadugājuma cilvēki, un mēs sapratām, ka Skolotāju diena vēl joprojām aktuāla mums visiem. “Signālam” pulcējoties uz koncertu, bija jūtams patīkams satraukums. Gribējās sniegt skatītājiem daļu no tā, ko bijām iemācījušies, galu galā bija taču sagatavoti jauni skaņdarbi! Skaisti un stalti kā vienmēr gaidījām koncerta sākumu, un cilvēki jau lēnām sāk pulcēties. Ar vienas falutistes nelielu nokavēšanos (visādi gadās) koncerts varēja sākties. Skatītāju smaidīgo skatienu pavadīti, mēs spēlējām jau ierastos skaņdarbus, kā arī vairākus pirmatskaņojumus. No jaunajiem skaņdarbiem skatītāju ausis priecēja gan valši, gan ča-ča-ča, kā arī bija iespēja atgriezties vecajos labajos Šurika laikos. Toties mūsdienīgāku skaņdarbu piekritējiem bija iespēja dzirdēt Eirovīzijas uzverētājdziesmu Fairytale, ko aranžējis mūsu pašu diriģents Mārtiņš. Līdz šim vēl nav dzirdēts orķestra izpildījums šī dziesmai. Tā kā tas bija pirmatskaņojums, pirms tā spēlēšanas no pirmās rindas atskanēja kluss “Nedaudz mierīgāk kā parasti, labi?”, kas bija adresēts diriģentam, jo satraukums darīja savu. Par spīti tam, skaņdarbi, ko spēlējām pirmo reizi, skanēja ļoti labi, mēs turējāmies godam. Nedaudz noguruši un laimīgi par paveikto noslēdzām koncertu ar R. Paula popūriju. Paldies skatītājiem par skanīgajiem aplausiem un sirsnīgajiem acu skatiem, kas mums ir kā balva par paveikto! Paldies arī par skolas kolektīva pasniegto gardo dāvanu! Gaidām jūs nākamajā koncertā!

*Autors- Lāsma Medne.